Neziņa un haoss administratīvo pārkāpumu jomā

Šobrīd administratīvo pārkāpumu būtību un soda
sankcijas apmērus nosaka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss. Turpmāk no
2020.gada 1.janvāra administratīvo pārkāpumu procesu noteiks Administratīvo
pārkāpumu likums, savukārt visi sodi būs jāmeklē katras konkrētās nozares
likumā. Piemēram, patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpumu gadījumos sodu
apmēri tiks noteikti Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, savukārt autovadītājiem
sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē būs regulēti Ceļu satiksmes likumā.

Par nožēlu jāatzīst, ka likumdevējs nav
izpildījis savu “mājas darbu”, un grozījumi vairākos nozaru likums nav veikti.
Kā vienu no būtiskākajiem grozījumiem, kas vēl nav pieņemts, var minēt grozījumus
Ceļu satiksmes likumā. Ņemot vērā, ka visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir ceļu
satiksmē, tad gadu mijā, kad spēkā stāsies Administratīvo pārkāpumu likums, ir
sagaidāms diezgan liels haoss un neziņa sodu piemērošanā. Optimismu nerada arī tas,
ka līdz galam nav izstrādāta un notestēta Administratīvo pārkāpumu procesa
atbalsta sistēma (APAS), līdz ar to arī administratīvo pārkāpumu
uzskaitē un sadarbībā starp tiesībsargājošajām iestādēm ir paredzamas
problēmas.

Iekšlietu ministrijas centienus pagarināt
Administratīvo pārkāpumu likuma spēkā stāšanas laiku par pusgadu vai gadu ir
cietušas neveiksmi, jo Tieslietu ministrija, kas virzījusi uz priekšu
Administratīvās atbildības likumu, uzskata, ka nav pamata neko atlikt. Tieslietu
ministrija uzskata, ka nepilnīgi strādājoša APAS sistēma nevar būt par pamatu,
lai atliktu likuma spēkā stāšanās laiku.

Šobrīd vēl ir neziņa par Administratīvo pārkāpumu likuma spēkā stāšanās laika atlikšanu, bet, ņemot vērā konstatētās neizdarībās un problēmas, tas būtu vissaprātīgākais solis no likumdevēja puses, kas ļautu kaut neilgu laiku atviegloti uzelpot izpildvaras institūcijām.